Lai pilnvērtīgi rūpētos ar sevi dzemdību laikā daudz darba ir jāveic
jau iepriekš – grūtniecības laikā – plānojot, cenšoties sajust un saprast, kas
ir tas, ko es gribu, ko negribu, kā gribu, kādu es redzu sava mazuļa ienākšanu
šajā pasaulē. Jāatbild sev uz daudziem jautājumiem un šim notikumam iepriekš
jāgatavojas.
Dzemdības ir ārkārtīgi nozīmīgs notikums – tā ir vienīgā īstā jūsu
bērniņa dzimšanas diena un kāda tā ir, tas ļoti tieši ietekmē gan mammas, gan
mazuļa tālāko dzīvi. Tas ir brīdis, kad mazulis no sava drošā patvēruma nonāk
mūsu pasaulē un ir svarīgi, kādu viņš piedzīvo gan pašu ceļu laukā no mammas
klēpja, gan arī, kā viņš tiek sagaidīts šai pusē – vai viņš piedzīvo savu spēju
tikt galā ar grūtībām vai drīzāk bezspēcību, vai sajūt pasauli kā drošu vai
bīstamu vietu u.tml.
Mamma dzemdību laikā ir ļoti atvērta – gan fiziska, gan emocionāla atvērtība
iet roku rokā. Emocionālā atvērtība ir ļoti nepieciešama, lai mamma spētu veidot
saikni ar mazuli, saprast viņa bezvārdu valodu, taču tā arī nozīmē to, ka
sieviete ir vieglāk ievainojama. Un nereti kāda nepietiekami iejūtīga rīcība vai nevērīgi pateikts vārds atstāj brūci, kas sāp vēl ļoti
ilgi.
Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, izvēlēties tos cilvēkus, kas ir ar jums
kopā dzemdībās. Ja jūs gribat piedzīvot dzemdības, kas sniedz jums spēku visai
turpmākajai dzīvei, tad jums ir jārūpējas par to, lai jūs pati būtu savu
dzemdību karaliene.
Ko nozīmē būt karalienei
savās dzemdībās? Izdomājiet, kāda vide
jums ir vajadzīga, lai jūs varētu būt karaliene! Kas jums sniedz drošības sajūtu? Kas jums palīdz atslābināties? Kas jums sniedz iedvesmu, spēcinājumu? Kas ir tās
grūtās situācijas dzīvē, ko esat jau pārvarējusi, un kas jums tajās ir devis
spēku? Kas jums palīdz atbrīvoties, atslābināties?
Kādus „kalpotājus” (aprūpes
personāls būtībā kalpo sievietei un mazulim - viņu labklājībai) jūs sev
vēlaties redzēt līdzās? Atbildot uz šiem jautājumiem, jūs jau būsiet
sastādījušas savu dzemdību plānu.
Būt par karalieni – ar to es nedomāju augstu paceltu degunu vai
kareivīgas pavēles saviem „kalpotājiem”, nē. Mēs esam sievietes un dzemdībās
piedzīvojam savu vissievišķīgāko izpausmi – laižam pasaulē bērnu. Tā ir „mīlestības karaļvalsts”, kurā jūs
valdāt. Jūs nekarojat. Tomēr jūs nosakāt, kā vēlaties dzemdēt, kādā pozā
vēlaties atrasties, vai vēlaties ēst vai dzert, vai stāvēt, tupēt, rāpot, kādus
pieskārienus vēlaties, un kādus ne. Karaliene sagaida, ka pret viņu izturēsies
vismaz ar cieņu, bet vēl jo labāk – ar gādību un mīlestību. Gudra karaliene,
protams, ņems vērā arī pamatotus ieteikumus no sava personāla, reizēm tiem ir
pat izšķiroša nozīme un tie ir jāņem vērā. Reizēm tas nozīmē arī pieņemt
zaudējumus – savu plānu un sapņu sabrukumu – un spēt virzīties tālāk.
Dzemdību sabiedrotais ir okstiocīns, kas ir mīlestības hormons.
Adrenalīns (stresa sabiedrotais) pretdarbojas oksitocīna izstrādei, tas ir hormons, kas liek
mums reaģēt uz briesmām, uz satraukumu, un parasti šīs reakcijas ir sastingt,
bēgt, vai cīnīties, un neviena no tām neiederas dzemdību atvēršanās posmā.
Apkopojot, rūpes par sevi dzemdībās nozīmē sagatavoties tām tā, lai
jūs varētu būt savu dzemdību „karaliene”, un tad ļaut sev to arī pilnībā
piedzīvot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru